Šodien bija tā iespēja piedalīties MTB maratona sacensībās Cēsis - Valmiera. No personīgā sportiskā viedokļa protams ne ar ko nopietnu lepoties nevaru, bee godam 42 Km veicu apmēra 2 stundās.
Tajā pašā laikā mans ieteikums BMX saimniecības vadītājiem kādreiz aizbraukt un nedadz aplūkot to ko Igo Japiņa aģentūra ir sasniegusi un kā izskatās atdeve sponsoru ieguldītajai naudai. BMX diemžēl ir akmens laikmetā.
Labdien jaunā sezonā.
Kāds laiks pagājisun daudz jaunas lietas sākušās no jauna ar jauniem izaicinājumiem un jauniem mērķiem. BMX eri ar dažādām sekmēm cīnās pa pasauli, tajā pašā laikā vietējā mērogā laikam nekas nemainās - grimstam.
Laimīgu panākumiem bagātu Jauno 2010.gadu.
Nesen atkal atgriezos no Saranskas, kur nu jau atklāja laikam jau vienu no modernākajām BMX slēgtajām trasēm. Augsti viesi, skaistas runas un beigās arī mači.
Jautāsiet, ko es tik naski uz to Saransku braucu. Laikam jau vairāk braucu izbaudīt Krievijas gaisotni, pie reizes apskatīt kaut ko jaunu un jā aprunāju iespējas palīdzēt ar saviem padomiem gan Maskavas gan saranskas braucējiem.
Šovakar noskatījos De Facto un mana pārliecība nostiprinājās - mēs dzīvojam valstī, kur zaga, zog un izskatās, ka zags. Mana nesenā personīgā pieredze arī to skaļi apstiprina. Pagaidām turos pie pārliecības, ka dzīvošana Latvijā ir laika tērēšana.
Priecīgus Ziemassvētkus !!!
Nesen mums visiem zināms beļģu trases inspektors piedāvāja būt par tulku un pavadoni uz Saransku, kur viņam tika dots uzdevums pārbaudīt jaunas trases gatavību startptautiskām sacensībām.
Nedomājot piekritu un devāmies ceļā. Uz Maskavu pa gaisu - tālāk ar nakts vilcienu uz Saransku. Senas sajūtas braucot atkal ar Metro, braucot ar vilcienu kupejā 8 stundas. Forši.
Sākumā domāju, ka Saranska nedaudz pārcentusies, jo būvē jaunu trasi un atklās to ziemā, bet ieradies uz vietas sapratu, ka šoreiz ir runa par kaut ko citu, proti pilna izmēra trasi hallē. Hallē, kas speciāli domāta tikai BMX ar visām ģērbtuvēm, trrenažieru zālēm, mācību kabinetiem utt.
